Darba saturs:

Arhitekts projektē dažādas ēkas - dzīvojamās mājas, komerciālās un ražošanas būves. Arhitekts ir iesaistīts visos projektēšanas un būvniecības posmos, sākot jau ar pirmo vispārējo būvniecības ideju pārrunāšanu ar klientu un beidzot ar ēkas nodošanu ekspluatācijā. Kad arhitekts ir uzklausījis klienta vēlmes un prasības un noskaidrojis paredzēto finansiālo ieguldījumu ēkas būvniecībā, tiek noslēgts līgums par ēkas projektēšanu un formulēts projektēšanas uzdevums, piemēram, divstāvu dzīvojamā ēka ar trim guļamistabām, viesistabu, divām vannasistabām, virtuvi, ar divām ieejām, bez pagraba izbūves. Sākot darbu pie projekta, arhitekts novērtē būvniecības vietu (ja klientam jau ir ieplānots zemesgabals, kur ēka tiks būvēta) - ēkas iespējamo novietojumu pret debesspusēm, reljefu, grunti, zemesgabala apēnojumu, piebraucamos ceļus, pieejamās inženierkomunikācijas. Lai projektētu, piemēram, ģimenes dzīvojamo māju, arhitekts iepazīstas ar pasūtītāja ģimenes stāvokli, dzīvesveidu, interesēm, uzklausa klienta vēlmes un idejas gan par telpu izvietojumu, gan lielumu, gan ēkas arhitektonisko stilu. Projekta skiču stadijā, kad tiek zīmētas skices stāvu plāniem, fasādes griezumiem, dažkārt arī datorā radīta vizualizācija, arhitekts vairākkārt tiekas ar pasūtītāju, labo projektu saskaņā ar viņa ierosinājumiem. Arhitekts ievieš korekcijas projektā, kamēr pasūtītājs piekrīt piedāvātajam risinājumam. Ja pasūtītājs vēlas, arhitekts izstrādā ēkas maketu. Parasti makets tiek izgatavots, projektējot lielas sabiedriskās būves, kad pašvaldības veic projekta sabiedrisko apspriešanu, lai iedzīvotāji varētu iepazīties ar ieplānoto objektu. Kad ir pārrunāti ierosinājumi un panākta vienošanās, arhitekts izstrādā tehnisko projektu, kas sastāv no vairākām daļām, tai skaitā arhitektoniskā risinājuma, būvkonstrukciju risinājuma, ūdens un kanalizācijas tīklu, ventilācijas un siltumapgādes, elektroapgādes risinājuma, kā arī apkārtējās ainavas rasējuma. Izstrādājot šīs tehniskā projekta daļas, arhitekts piesaista attiecīgus speciālistus (sertificētus būvinženierus), piemēram, sertificētu ēku būvinženieri būvkonstrukciju projekta izstrādei. Arhitekts arī apraksta izmantojamos celtniecības materiālus, dažkārt arī materiālus, ko izmantot interjerā. Arhitekts ievēro būvniecības noteikumus, likumus par apbūves zonu iedalījumu, ugunsdrošības noteikumus un citas likumdošanā noteiktās prasības, piemēram, par uzbrauktuvēm cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Gatavo tehnisko projektu atbilstoši likumdošanai arhitekts saskaņo attiecīgajās institūcijās un akceptē pašvaldības būvvaldē. Atbildību par projektu var uzņemties tikai sertificēts arhitekts. Arhitekts bez sertifikāta var piedalīties projekta izstrādē, bet nevar to saskaņot būvvaldē. Reizumis arhitekts palīdz klientam veikt cenu aptauju un izvēlēties būvuzņēmēju, kā arī piedalās pārrunās par būvniecības līguma noslēgšanu. Ja pasūtītājs vēlas, arhitekts pats vai viņa pilnvarota persona veic objekta autoruzraudzību. Viņš seko, lai būvuzņēmējs ievērotu izstrādātās dizaina prasības, izmantotu norādītos materiālus un lai darbu kvalitāte atbilstu izvirzītajiem standartiem. Autoruzraudzības līgums tiek slēgts atsevišķi. Darbs ir pabeigts, kad ēka nodota ekspluatācijā un ir veiktas visas nepieciešamās pārbaudes.

Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:

Arhitekts darbā lieto dažāda veida biroja tehniku, piemēram, datoru, aprīkotu ar projektēšanas programmatūru, printeri, skeneri, kopēšanas tehniku. Arhitekts lieto arī skiču bloku, rakstāmpiederumus, krāsas, dažādus materiālus un piederumus maketu izgatavošanai, piemēram, kartonu, plastikātu, maketa nazi, šķēres.

Darba apstākļi:

Arhitekta darbs parasti tiek veikts biroja tipa telpās. Lai pārliecinātos par projekta attīstības gaitu, viņi strādā arī būvlaukumos. Arhitekts strādā astoņu stundu darba dienu. Tuvojoties beigu termiņiem, arhitektu darbs var būt ļoti saspringts.

Darba iespējas:

Arhitekts var strādāt būvniecības, remonta un restaurācijas uzņēmumos, nekustamā īpašuma uzņēmumos vai arī kā pašnodarbinātais. Tāpat arhitekts var strādāt valsts vai pašvaldību institūcijās, kas atbildīgas par apbūvi, teritorijas plānošanu, apdzīvotu vietu attīstību, piemēram, pilsētas būvvaldē.

Nepieciešamā izglītība:

Arhitektam nepieciešama augstākā izglītība arhitektūrā. Mācību ilgums ir 4 gadi. Lai kļūtu par sertificētu arhitektu, nepieciešama augstākā izglītība arhitektūrā un vismaz 3 gadu darba stāžs projektēšanā Latvijā pēc augstākās izglītības iestādes diploma saņemšanas.

Iespējamais atalgojums:

350 - 2000 Ls Darba atalgojums atkarīgs no pieredzes, kvalifikācijas, pasūtījumu apjoma. Pilsētas galvenā arhitekta alga var būt 2000 latu. Ja arhitekta projekti gūst atzinību konkursos un arhitekta vārds kļūst plaši pazīstams, arhitekts pasūtītājam par darbu var prasīt lielāku atalgojumu.

Ko tu vari darīt jau šodien?

Vai tev patīk zīmēt? Vai tu mēdz sīki izstrādāt zīmējuma detaļas? Vai, staigājot pa pilsētu, tu pievērs uzmanību ēku izskatam, to novietojumam, noformējuma detaļām? Arhitekta darbā būtiska ir radoša doma, mākslinieciskas spējas, precizitāte un akurātums, spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus, vēlama arī prasme kontaktēties ar cilvēkiem un spējas strādāt komandā. Lai paplašinātu savu redzesloku šajā jomā, papēti grāmatas par arhitektūras vēsturi, ievērojamiem arhitektiem un arhitektūras stiliem dažādos laikmetos. Ja vēlies kļūt par arhitektu, īpašu uzmanību pievērs tādiem mācību priekšmetiem kā matemātika, tehniskā grafika, vizuālā māksla un kultūras vēsture, mākslas vēsture, kā arī fizika.

Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra